Iepriekš rakstīju, ka dzemdībām sagatavoties var apzinoties un apgūstot to kā pārvarēt sāpes. Kā arī noskaidrojot savas attiecības ar sāpēm.
Bet nesena saruna ar sievieti, kuru gatavoju un atbalstīju dzemdībās, man deva iedvesmu uzrakstīt par vēl vienu gatavošanās aspektu – ķermeņa sagatavošanu.
Šī sieviete pie manis nāca gan uz elpas kursu, gan regulāri vingroja vingrošanā ‘”Elpa + iegurnis”. Vingrojot mēs taisām stiepšanās un mobilitātes vingrojumus, ko var izmantot arī dzemdībās, ja mazulis kādā brīdī iesprūst un nevirzās uz priekšu. Un pēc dzemdībām šī sieviete man teica, ka ir vīlusies, ka nesanāca izmantot nevienu no pozām, kam bija gatavojusies vingrojot. Dzemdības ritēja raiti ( varētu pat teikt, ka ātri), bez aizķeršanās un īsti nebija ne vajadzības, ne laika izmantot kādas īpašas pozas kā vien tās, kurās viņai instinktīvi gribējās atrasties.
Un tā nereti notiek. Sieviete gatavojas cītīgi, daudz uzzin un apgūst, bet lielāko daļu neizmanto, jo dzemdībās nav aizķeršanās un vajadzības risināt problēmas. Un tad ir jautājums vai bija vērts gatavoties? Un šo es ne vien reiz vien esmu dzirdējusi – mēs tā gatavojāmies, bet re kā neko no tā nevajadzēja.
Bet šis jautājums manā skatījumā ir tāds pat kā jautājums par vistu un olu.
Manās vingrošanas nodarbībās mēs īpašu uzmanību pievēršam iegurnim. Uzdevums ir to balansēt, lai muskuļi būtu simetriski un funkcionāli – gan stingri, gan spējīgi iestiepties. Kāpēc tas ir svarīgi? Mazulim, ejot cauri iegurnim, ir jāspēj pieliekt galviņa un veikt pagriezienu no iegurņa ieejas līdz izejai. Ja mazā iegurņa muskuļi ir asimetriski un savilkti, mazulis kādā no punktiem var aizķerties un tālāk iet nevis ar galviņas šaurāko diametru, bet gan iegriezties ar pierīti, vaidziņu, galvvidu – tām galvas daļām, kam ir lielāks diametrs un, kas arī prasa vairāk vietas iegurnī. Un tas protams rada lielāku iespēju dzemdību procesam “iestrēgt”. Kas savukārt rada komplikācijas vai pat ir iemesls diagnozei – mazuļa galvas un iegurņa nesaderība. Un tas, ka dzemdībās nav jāizmanto īpašas pozas, kas dod mazulim vairāk vietas iegurnī, ja nu gadījies pa ceļam aizķerties, drīzāk ir labas gatavošanās rezultāts. Priecājamies par to, ka esam gatavojušies labi un dzemdības ir noritējušas raiti un bez problēmām. Vai uzskatīt, ka nebija vērts vingrot divreiz nedēļā? Pilnīgi noteikti nē, jo vēlamais rezultāts tika sasniegts. Vai ar vingrošanu preventīvi var novērst visas dzemdību problēmsituācijas? Pilnīgi noteikti nē. Veiksmīgas dzemdības ir puzle, kas sastāv no vairākiem gabaliņiem. Gatavojamies sāpju pārvarēšanas darbam, gatavojam savu iegurni veiksmīgam mazuļa ceļojumam caur to un ne tikai. Kādā no nākamajiem bloga ierakstiem par pārējiem puzles gabaliņiem.
Tāpēc aicinu topošas māmiņas pie sevis ne tikai apgūt elpu, bet arī sagatavot savu iegurni. Vingrojam divas reizes nedēļā, kas ir absolūts minimums, lai justu no tā pozitīvu ieguvumu. Bet galvenais ir patstāvīga rutīna. Īpaši priecājos pie sevis redzēt elpas kursa mammas, gan tās, kas patlaban apgūst elpu, gan tām , kas beigušas. Jums arī nodarbība ar atlaidi. Priecāšos turpināt ar jums darbu vingrojot, jo gribas salikt šos divus puzles gabaliņus kopā.
Bieži ikdienas rutīnā aizmirstas pildīt elpas vingrinājumus, tad nu šī vingrošana būtu ideāls variants, ja pašai ikdienā aizmirstas pildīt mājasdarbus.